Rezultātu kopsavilkums

Aptaujas mērķis bija uzzināt skolēnu redzējumu par to, kā notiek gatavošanās 9. un 12. klašu eksāmeniem attālināti, kā arī kas skolēniem būtu nepieciešams, lai viņi labāk varētu tiem sagatavoties. Specifisks mērķis 9. klašu skolēnu aptaujai bija noskaidrot skolēnu vēlmes un iespējas par vairākiem eksāmenu kārtošanas scenārijiem, tai skaitā arī par attālinātu eksāmenu kārtošanu tiešsaistē.

Tēmas: gatavošanās eksāmeniem, individuālās konsultācijas, eksāmenu rezultātu nepieciešamība, eksāmenu kārtošanas izvēles 9. klasei, tehnoloģiskās iespējas tiešsaistes eksāmeniem 9. klasēm.

12. klašu skolēnu un 3. un 4. kursa audzēkņu aptauja

Paralēli attālinātajām mācībām daudzās skolās notiek gatavošanās eksāmeniem un individuālās konsultācijas. Skolēni attālināti gatavojas eksāmeniem pildot iepriekšējo gadu uzdevumus (49%), saņem konkrētus uzdevumus no skolotājiem (45%) un pārskatot skolotāju sagatavotos materiālus (43%). Skolēniem ir dažādas iespējas individuāli konsultēties ar skolotāju, ir būtiskas atšķirības arī starp mācību priekšmetiem. Obligāto centralizēto eksāmenu priekšmetos, matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, līdz 5. maijam individuālas konsultācijas bija pieejamas 60% - 80% 12. klašu skolēniem un 3. un 4. kursa audzēkņiem, kuri kārtos šos eksāmenus.

Uz 5. maiju, kad noslēdzās šī aptauja, liela daļa skolēnu vēl nejutās gatavi eksāmeniem. Uz jautājumu "Novērtē skalā no 1 līdz 5, cik gatavs/-a tu šobrīd jūties eksāmeniem!" 53% 12. klašu skolēnu norādīja, ka nav gatavi eksāmeniem (atbildes 1 un 2 uz skalas), tāpat atbildēja 57% 3. kursa audzēkņu un 35% 4. kursa audzēkņu.

Lai sagatavotos eksāmeniem, skolēni vēlētos klātienes konsultācijas (41%), praktiskus ieteikumus, stratēģijas, ko izmantot eksāmena laikā (41%), skaidrojumu par eksāmena norisi (36%) un vairāk skaidrojuma, atgriezenisko saiti par to, kas izdodas un neizdodas (34%).

Visvairāk, gandrīz trešdaļa skolēnu komentāru atvērtajā jautājumā "Vai tev ir vēl kāds komentārs vai jautājums par eksāmeniem" bija par to, ka skolēni gribētu skaidrību par eksāmenu norisi - vai eksāmeni notiks, gan praktiskām, eksāmena organizācijas un drošības lietām, gan arī eksāmenu stauru un apjomu. Šī aptauja tika veikta pirms lēmuma par eksāmenu norisi. Uz lielāko daļu no šiem jautājumiem atbildes var atrast VISC mājaslapas sadaļā "Aktuālā informācija par centralizēto eksāmenu norisi", taču daļa no risinājumiem ir pašvaldību un skolu pārziņā. Citas populāras tēmas skolēnu komentāros bija par to, ka viņi nav gatavi eksāmeniem, bažas par to, ka eksāmena rezultāti būs zemi, ka attālinātās mācības nesagatavo tik labi kā klātienē, ka esošā situācija rada papildu stresu un bailes par inficēšanos ar Covid-19.

9. klašu skolēnu aptauja

Aptauja 9. klašu skolēniem tika veikta, lai noskaidrotu 9. klašu skolēnu vēmes un iespējas eksāmenu kārtot kādā no 3 veidiem - apvienotu trīs priekšmetu eksāmenu, katru eksāmenu savā dienā, un iespēju šos eksāmenus kārtot klātienē vai attālināti. Lai gan 73% 9. klašu skolēnu gribētu vismaz vienu eksāmenu kārtot attālināti, taču tikai trešdaļai skolēnu ir tehnoloģiskās iespējas attālinātai eksāmenu kārtošanai.

Respondenti:

9. un 12. klašu skolēni un 3. un 4. kursa audzēkņi profesionālās izglītības iestādēs.

Atbilžu skaits:

39% no visiem Latvijas 9. klašu skolēniem (7417 atbildes) 

41% no visiem Latvijas 12. klašu skolēniem (4926 atbildes) 

28% no visiem Latvijas profesionālo izglītības iestāžu 3. un 4. kursu audzēkņiem (2646 atbildes)

Aptaujāšanas laiks:

2020. gada 23. aprīlis - 5. maijs.

Metode:

Edurio tīmekļa aptaujāšanas platformā, respondentiem autorizējoties ar E-klases vai Mykoob pasi, vai saņemot specifisku saiti.

Informēšana par aptauju caur pašvaldību izglītības pārvaldēm, skolām un medijiem.

Gatavošanās 12. klases eksāmeniem

Lai gan intensīva atkārtošana un gatavošanās eksāmenos lielā daļā skolu sākas maijā, pēc pēdējā zvana, veicot aptauju aprīļa beigās un maija pirmajā nedēļā, redzam, ka dažādos veidos gan skolas, gan arī paši skolēni jau gatavojas eksāmeniem.

Gandrīz puse (49%) skolēnu gatavojas eksāmeniem, pildot iepriekšējo gadu uzdevumus, 45% saņem konkrētus uzdevumus no skolotājiem, 43% pārskata skolotāju sagatavotos materiālus. 27% skolēnu atkārto iepriekšējos gados apgūto un arī tikpat daudz skolēnu pārskata paša apkopotos materiālus. 4% no skolēniem saka, ka eksāmeniem speciāli negatavojas, jo visu ir apguvuši mācību procesā.

"Gatavošanās eksāmeniem nav bijusi iespējama pārmērīgi lielā darbu apjoma dēļ, kas ir jāiesniedz skolotājiem attālinātās mācīšanās laikā, tomēr ļoti labus rezultātus varu sasniegt arī īpaši negatavojoties, jo mācības klātienē ir bijušas kvalitatīvas.” Skolēna komentārs

"Negatavojos, jo eksāmenu priekšmetos netiek uzdoti mājas darbi, lai sagatavotos priekš eksāmana. Un, kamēr valstī nav izlemts par eksāmenu norisi mēs visi esam neziņā par to, ko un kā darīt. Mācīties vai nē. Šobrīd pildu citu skolotāju uzdotos darbus.” Skolēna komentārs

"Pašlaik tam neatliek laika. Uzskatu, ka eksmeni pašlaik ir prioritāte, taču tikkai 2 skolotājas ir ieteikušas pamācīties un 1 skolotaja atsūtija uzdevumus. Eksāmeniem gatavoties neatliek laika.” Skolēna komentārs

Aptauju rezultātos uz 27. aprīli 12. klašu un 3. un 4. kursa eksāmenu kārtotāji norāda, ka dažādos priekšmetos ir dažādas iespējas individuāli konsultēties ar skolotāju. Visvairāk skolēniem ir iespēja konsultēties, ar eksakto priekšmetu, ķīmijas, matemātikas, fizikas un bioloģijas - šāda iespēja ir no 70% - 80% skolēniem, kuri kārtos šos eksāmenus. Tālāk seko obligātie centralizētie eksāmeni latviešu valodā un svežvalodā - tiem individuāli konsultēties ir iespējas aptuveni 70% eksāmenu kārtotāju. Citi eksāmeni pārsvarā ir kvalifikācijas eksāmeni profesionālās izglītības 4. kursa audzēkņiem, kur nedaudz vairāk kā 60% ir iespēja individuāli konsultēties.

Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc skolēniem nav pieejamas individuālās konsultācijas:

1. Skolas vēl nepiedāvā individuālās konsultācijas un gatavošanos eksāmeniem;
2. Individuālās konsultācijas kopumā ir pieejamas, taču atsevišķiem skolēniem nav tehnoloģiskais nodrošinājums, lai tām varētu pieslēgties;
3. Vienas skolas ietvaros ir dažādas pieejas - citi skolotāji piedāvā individuālās konsultācijas, citi nepiedāvā. 

Uz 5. maiju lielākā daļa skolēnu vēl nejutās gatavi eksāmeniem. Uz jautājumu "Novērtē skalā no 1 līdz 5, cik gatavs/-a tu šobrīd jūties eksāmeniem!" 53% 12. klašu skolēnu norādīja, ka nav gatavi eksāmeniem (atbildes 1 un 2 uz skalas), tāpat atbildēja 57% 3. kursa audzēkņu un 35% 4. kursa audzēkņu. Jāņem vērā, ka 4. kursa audzēkņi pārsvarā kārtos kvalifikācijas eksāmenus, kas var būt iemesls atšķirībai rezultātos no 12. klases un 3. kursa. Taču ir arī skolēni, kuri vairāk nekā mēnesi pirms eksāmeniem jau jūtas tiem gatavi - tādi ir 14% 12. klašu skolēnu, 9% 3. kursa audzēkņu un 26% 4. kursa audzēkņu.

Šādas aptaujas nav veiktas iepriekšējos gados, līdz ar to nevaram salīdzināt, cik daudz skolēnu maija sākumā jūtas vai nejūtas gatavi eksāmeniem tad, ja mācības visu laiku norit klātienē.

"[Atzīmēts uz skalas - 5] Drīzāk liktu 4,5, jo vēl mazliet ir jāpilnveido savas zināšanas, lai labi uzrakstītu centralizētos eksāmenus, bet līdz tiem būšu sagatavojies un vēlos tos uzrakstīt, lai veiksmīgi iestātos augstskolā. Gada vērtējums nebūs objektīvs rādītājs.” Skolēna komentārs

"Lieku 4, jo esmu gatava angļu valodai, latviešu valodai un vēsturei. ja būtu individuāli jāvērtē katrs priekšmets, tad matemātikai liktu 2.” Skolēna komentārs

12. klašu skolēnu un 3. un 4. kursa audzēkņu atbildes

12. klašu skolēnu un 3. un 4. kursa audzēkņu atbildes uz 27. aprīli.

12. klašu skolēnu un 3. un 4. kursa audzēkņu atbildes

"Viduvēji, jo nepaspējām atkārtot mācību vielu. Gada sākumā skolotāji prasīja mums un mēs piekritām, ka atkārtosim GRŪTĀKO vielu mācību gada beigās. Še tev nu bija gada beigas... Visas grūtākās tēmas palika neatkārtotas (trigonometrija (skolotāja teica, ka mums grūti iet), sintakse, future angļu val. tēma) un dažas pat neiemācītas (progresijas, latvieši trimdā).” Skolēna komentārs

"Nepieciešamas konsultācijas klātienē.Iepriekšējos gados aprīlī, maijā atkārtoja mācīto vielu, gatavojoties eksāmeniem.Tagad jūtos nedroši, jo nezinu, kas būs jaunā veida eksāmenā, nesaprotu, kad būs jāliek eksāmens., baidos par rezultātātiem. Visu laiku biju labinieku sarakstā, tagad nav tādas pārliecības. Vēl es baidos par savu drošibu,kurš varēs pateikt, ka visi esam veseli, lai kopā satiktos.” Skolēna komentārs

"Matemātikas eksāmenam nav iespējams sagatavoties bez skolotāja palīdzības. Ja ir jākārto eksāmeni, tad šoreiz vajadzētu nākt pretī skolēniem un vizmaz matemātikas eksāmenā ļaut izmantot pierakstus!!!” Skolēna komentārs

"Man ir zināšanas, bet tās var aizmirsties situācijā, kura nav pat izmēģināta.” Skolēna komentārs

Vajadzības, lai sagatavotos 12. klases eksāmenam

Visvairāk skolēni vēlētos klātienes konsultācijas (41%) un praktiskus ieteikumus, stratēģijas, kuras izmantot eksāmena laikā (41%), kā papildu atbalstu, kuru skolēni vēlētos no skolas, lai labāk sagatavotos eksāmeniem. 36% skolēnu vēlētos skaidrojumu par eksāmena norisi, 34% vairāk skaidrojuma, atgriezenisko saiti par to, kas izdodas un kas neizdodas. 27% vēlētos psiholoģisku atbalstu, 23% - papildu mācību materiālus un 18% individuālas konsultācijas attālināti. Redzam, ka klātienes konsultācijas skolēni novērtē daudz vairāk nekā individuālās konsultācijas attālināti. Neskatoties uz to, ka skolēni 12 gadu laikā skolā ir kārtojuši daudz pārbaudes darbu, tai skaitā eksāmenus 9. klasē, liela daļa vēlētos saņemt no skolas praktiskus ieteikumus, stratēģijas, kuras izmantot eksāmena laikā.

"Personīgi man nav vajadzīgi nekādi papildus atbalsta pasākumi, esmu 12 gadus cītīgi mācījusies, ar to man arī pietiek. Eksāmenus skolotāji rādīja jau pirmajā semestrī, izrunājām visas stratēģijas, jūtos pārliecība. Esmu gatava rakstīt eksāmenu jau rīt” Skolēna komentārs

"Mēs neesam klasē bijuši jau 2 mēnēšus. Ir diezgan daudz palaists garām. Matemātiku būs ļoti grūti uzrakstīt, jo smadzenes nav bijušas noslogotas/trenētas tik ļoti kā katru nedēļu. Tādēļ, ja nepagarina ārkārtas situāciju, tad varētu vairàk matemātikas stundu." Skolēna komentārs

"Es vēlētos saņemt no visiem skolotājiem atbildes,kad es viņiem aizsūtu izpildītus darbus nevis man pajiet gandrīz mēnesis un es nezinu vai mans darbs ir apskatīts vai nē, vai arī es neesmu apguvusi vielu vai esmu." Skolēna komentārs

"Klases stundas tiešsaistē ar videokonferences palīdzību, lai varētu socializēties. Tā ir iespēja vienkārši parunāties un apspriest pašreizējo situāciju, tā ir neliela atpūta un izklaide no ikdienas pašmācības." Skolēna komentārs

"Gribu atpakaļ uz skolu, jo man nepatīk mājās mācīties, un tas, ka visa diena jāvelta mācībām, nav laika sev, un ir reizes kad pat brīvdienās jāmāca. Tas bišku ir par traku." Skolēna komentārs

"Vairāk laika, lai gatavotos eksāmeniem. Man ir svarīgi ļoti labi tos nokārtot, bet man mazāk svarīgu priekšmetu apjomīgie darbi stājas ceļā gatavoties tiem." Skolēna komentārs

↪ SKOLĀM UN IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM
Izpētiet, cik liela daļa jūsu skolēnu vēlētos klātienes konsultācijas! Iespējams, ka vislabākais modelis konsultācijām pirms eksāmena ir tās organizēt gan klātienē, gan attālināti, ņemot vērā individuālās skolēnu vajadzības.

Praktiski ieteikumi, stratēģijas. Liela skolēnu daļa vēlas no skolas saņemt praktiskus ieteikumus stratēģijas, kuras izmantot eksāmena laikā (piem. kā sekot līdzi laikam, kādā secībā pildīt uzdevumus, ko darīt, ja nesaprotu). Noskaidrojiet detalizētāk, kāpēc skolēni ir atzīmējuši šo atbilžu variantu, ko tieši viņi vēlētos! Šādi praktiski ieteikumi skolēniem var būt ļoti svarīgi, lai nepadotos pie uzdevuma, kuru nesaprot, lai pilnvērtīgi parādītu savas zināšanas. Vai ir iespējams šādus ieteikumus izstrādāt pašvaldības līmenī, sadarbojoties vairāku skolu skolotājiem?

Atgriezeniskā saite attālināti. 34% skolēnu norāda, ka vēlētos vairāk skaidrojuma, atgriezenisko saiti par to, kas izdodas un kas neizdodas. Vairāki skolēni arī savos komentāros raksta, ka nesaņem atgriezenisko saiti un nesaprot, vai ir pareizi izpildījuši uzdevumus. No iepriekšējo aptauju datiem redzam, ka skolotājiem atgriezeniskās saites sniegšana attālināt ir liels izaicinājums un aizņem daudz laika. Iesakām uzzināt kolēģu pieredzi citās skolās, kur skolotāji jau praktizē efektīvi sniedzot atgriezenisko saiti skolēnu grupai vienlaicīgi, u.c. formātos, saglabājot individuālus ieteikumus un veltot tam samērīgu laika apjomu.

Kas uztrauc skolēnus saistībā ar 12. klašu eksāmenu norisi un gatavošanās procesu?

Aptaujas noslēgumā bija atvērtais jautājumus "Vai tev ir vēl kāds komentārs vai jautājums par eksāmeniem?", uz kuru atbildēja gandrīz 3000 skolēnu no 12. klases vai 3. un 4. kursa. Skolēnu atbildēs lielākoties parādījās dažādi uztraukumi saistībā ar eksāmenu norisi un gatavošanos tiem. Zemāk esam iekļāvuši skolēnu atbilžu izlasi, atbilstoši visbiežākajām minētajām tēmām. Viena atbilde var atbilst vairākām tēmām.

Papildus tēmām, mēs pētījām, vai skolēni savās atbildēs bija norādījuši, ka eksāmens būtu jāatceļ, vai viņi vēlētos, lai eksāmenu atceltu, kā arī pretēju viedokli - eksāmenam ir jānotiek vai es vēlētos, lai eksāmens notiktu. 17% skolēnu savās atbildēs pauž, viedokli, ka eksāmens būtu jāatceļ, vai labāk būtu, ja tas tiktu atcelts, bet 5% skolēnu pauž viedokli, ka eksāmenam ir jānotiek, vai labāk būtu to neatcelt. Bieži vien ikdienā sanāk daudz dzirdēt tieši šos, polāros, viedokļus, taču redzam, ka krietni vairāk ir tādu skolēnu, kas vēlas skaidrību par eksāmena norisi, vai pauž bažas par savu sagatavotību, taču tieši neiestājas par eksāmena rīkošanu vai atcelšanu.

Skaidrojums: procenti katrai tēmai aprēķināti dalot atbilžu skaitu par konkrēto tēmu pret kopumā sniegtajām gandrīz 3000 atbildēm.

Gribētu skaidrību par eksāmena norisi (31% no skolēnu atbildēm)

Piebilde: Aptauja tika veikta pirms pieņemtā lēmuma par 12. klašu centralizēto eksāmenu rīkošanu, to termiņiem, klātienes konsultācijām u.c. informācijas.

"Es nesaprotu neko saistībā ar to. Nav skaidrs - vai tie notiks. Un vēl man nav skaidrs, kāpēc jāsaīsina uzdevumu skaits (eksāmenu apjoms), jo tas nekādi nepasargās no inficēšanās tajā eksāmena telpā. Īsāku laiku pavadīsim eksāmenu telpās - kāda jēga no tā? Labāk lai paliktu parastais apjoms un standarts.” Skolēna atbilde

"Manuprāt, šajā situācijā varētu aiztaupīt šo neziņu, stresu un papildu 2-3 mācību mēnešus 9. un 12. klašu skolēniem. Jau tā ir pietiekami liels izaicinājums un atbildība mācīties pašiem no mājām un tam visam vēl nāk klāt neziņa par eksāmeniem. CE tomēr nav svarīgāki par mūsu fizisko un garīgo veselību.” Skolēna atbilde

"Vēlos piebilst, ka esmu ļoti uztraukta tikai viena iemesla dēļ - ir neskaidrība par to, kad būs eksāmeni. Ja viss būtu skaidrs, tad mani nekas nesatrauktu un es spētu eksāmeniem laicīgi sagatavoties. Taču šobrīd visi lēmumi ir ārkārtīgi nekonkrēti. Es vēlos pēc iespējas ātrāk uzzināt galējo lēmumu par eksāmeniem, jo neziņa man traucē gatavoties nākotnei. Ka arī mani uztrauc tas, kā notiks iestāšanās augstskolā, jo CE atzīmes ir svarīgas. Es uzskatu, ka CE ir jākārto, taču, lai tie tiktu nokārtoti produktīvi, pēc iespējas ātrāk ir jāizlemj kā rīkoties! Paldies, par iespēju izteikties!” Skolēna atbilde

"Es dzīvoju Londonā, un pašlaik pilnīgi nav nekādas skaidrības par eksāmeniem un aviolidojumiem..” Skolēna atbilde

"Mani visvairāk uztrauc neziņa, jo nezinu, kad un kādi būs eksāmeni, kam man gatavoties, bet par ko neiespringt.” Skolēna atbilde

"Ja iespējams norisināsies eksāmeni, tad kā tas norisināsies? Būs arī tur divu metru distance?” Skolēna atbilde

"Šobrīd nejūtos droša, jo nesaprotu, vai eksāmeni notiks vai nē... un neviens nezina, ja notiek ,tad kurā laikā. Nesaprotu īsti kā varu gatavoties tiem , jo konsultācijas nenotiek un mājās gatavoties nav iespējas , jo dzīvoju daudzbērnu gimenē - visas elektro ierīces aizńemtas un jāpalīdz mazajiem pildīt uzdevumus, jo vińi netiek galā paši.” Skolēna atbilde

"Vai varēs atteikties no izvēles priekšmeta nu rakstīt tikai trīs obligātus eksāmenus?” Skolēna atbilde

"Kad būs zināms, ka notiek eksāmeni? Un ja notiek, tad kad? Būtu vieglāk mācīties un saprast kā plānot savu laiku mācībām, ja ātrāk uzzinātu par to norisi.” Skolēna atbilde

"Vai tiešām eksāmeni notiks vasaras vidū? Un, vai tiešām šis stress skolēniem ir vajadzīgs, it īpaši tiem, kas beidz? Mani šī neziņa arvien vairāk dzen depresijā un stresā, turklāt es esmu ļoti dusmīga, ka man tiks atņemta daļa no manas pēdējās vasaras, jo skolotāji mūs noteikti nelikt mierā līdz CE eksāmenu uzrakstīšanai, kas nozīmē to, ka jāmācās būs līdz Jūlijam un tas mani dzen izmisumā, jo man priekš studijām vēl ir jāpaspēj iekrāt nauda un savu vasaru biju plānojusi tā, lai man ir tikai darbs un darbs.” Skolēna atbilde

"Ja šogad nenotiek angļu valodas eksāmens, tad man, lai iestātos manā iecerētā ārvalstu skolā jāmaksā 200-220 eiro par TOEFL angļu valodas eksāmenu. Ļoti ceru, ka eksāmeni netiks atcelti.” Skolēna atbilde

"Es tikai gribu zināt datumus, iemācīties pareizi likt komatus(un tad Latv. Val. būšu gatavs), un vai matemātikas eksāmenā var izmantot formulu tabulas.” Skolēna atbilde

Neesmu gatavs/-a eksāmenam (11% no skolēnu atbildēm)

"Uzskatu ka nebūtu pareizi no izglītības ministrijas puses, šogad rīkot eksāmenus. Daudzi skolēni nejūtas pietiekami gatavi eksāmeniem, saistībā ar ārkārtas situāciju valstī, jo mācīšanās mājās tomēr nevar pietiekami aizstāt mācīšanos skolā, kā arī neviens no skolēniem nevēlētos pakļaut savu veselību eksāmenu dēļ.” Skolēna atbilde

"Uzskatu, ka šādā situācijā, kuru visi piedzīvojām pirmo reizi, būtu sagaidāma lielāka pretimnākšana. Eksāmenu rezultāti noteikti būs ļoti slikti valstī. Es jūtos ļoti nesagatavota, un arī mani skolasbiedri jūtas tāpat. Lieks stress un ne nākšana pretī skolēniem. Šie rezultāti lielākajai daļai ietekmēs tikšanu augstskolā līdz ar to arī nākotni,bet eksāmenu rezultāti kā visiem saprotams nebūs augsti un tad jau redzēs kā tas mainīs mūsu iecerētos ceļus turpmāk...” Skolēna atbilde

"Būtu labi, ja eksāmeni notiktu tikai tādā gadījumā, ja iepriekš būtu konsultācijas klātienē. Pašlaik nejūtos pilnvērtīgi sagatavots eksāmeniem, mācoties attālināti.” Skolēna atbilde

"Šogad ļoti daudz skolēnu nav gatavi eksāmeniem ārkārtas situācijas dēļ. Daudziem nav pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas mācībām. Ne visiem ir labvēlīgi apstākļi mājās, lai mācītos tik pat efektīvi, cik skolā. Lūdzu pārdomājiet kārtīgi vai eksāmeni tiešām ir nepieciešami. Klausieties tajā, ko saka paši skolēni. Daudziem pat nav nepieciešamība eksāmenu rezultātiem. Daudzi arī iestājas augstskolās, kurās ir viņu pašu izveidoti iestājeksāmeni.Citās valstīs tie jau ir atcelti un ir izdomāti alternatīvi gada sekmēm, skolēni nedzīvo liekā stresa stāvoklī.” Skolēna atbilde

Eksāmenu rezultāti būs zemi (bažas, ka nenokārtošu) (10% no skolēnu atbildēm)

"Valsts un iestādes dara ko var, bet nevar visu valsts izglītību maģiski pārbīdīt uz tālmācību un neietekmēt skolnieku saprašanu, sekmes un izredzes jēdzīgi nokārtot eksāmenus. Jā, ir izveidoti pāris kanāli pa TV, kaut kādas pieejas elektroniskajām grāmatām, lai gan mēs visi saprotam ka tas ir jauki, taču ar to ir krietni par maz. Ja eksāmeni būs jākārto, nešaubos ka manu viedokli atspoguļos drausmīgie CE rezultāti, atstāšanas uz otru gadu un pārējais cirks kas no tā visa izriet. Es ieteiktu Latvijai sekot daudzu citu valstu rīcībai un saprast - ka ja jau ir ļoti dīvaina un neskaidra situācija, kurai cik es zinu vispār nav precedenta pasaules vēsturē, arī rīkototies tā kā nekad neesam rīkojušies. Proti, aiztaupīt skolniekiem traumātisku stresu kas izriet no neadekvātas situācijas kas saistīta ar eksāmenu sagatavošanos un izvilkt vidējās atzīmes. ” Skolēna atbilde

"Būs slikts rezūltāts,mājās sēžot atrofējās smadzenes un pārstāj domāt!” Skolēna atbilde

"Es redzu nepieciešamību rakstīt CE, bet, manuprāt, būš želīga statistika un atzīmes. Latviešu valodai nevajag 2. daļu, tā kā 2. daļa vienmēr ir vissliktākā.” Skolēna atbilde

"Ir ļoti nepatīkami, ka valsts nespēj izprast mūsu situāciju - eksāmeniem ir jāgatavojas, savukārt pašlaik tas nenotiek, jo jākoncentrējas citiem, mazsvarīgākiem priekšmetiem - vēsturei, bioloģijai -, kur eksāmenus nekārtoju, savukārt, piemēram, matemātikā, jūtu, ka esmu palikusi vājāka un neizprotu dažas tēmas, jo nav attiecīgā pieeja, tāpēc, lūdzu, nebrīnieties, ja eksāmenu rezultāti būs slikti!” Skolēna atbilde

"Lai arī ir šī neierastā situācija Latvijā, vēlos kārtot eksāmenus. Viņi varētu būt mazliet vieglāki, jo šis mēnesis, ko pavadām pašmācībā ir atstājis diezgan lielu robu manās zināšanās. Kad skolā mācījos, biju pārliecināta uz ko esmu spējīga, bet šobrīd vairs nezinu, liekas, ka nebūšu pietiekami sagatavojusies tiem. Eksāmenus mums vajag, jo mani mazliet uztrauc doma, ka nākotnē, mums var tikt atņemtas kaut kādas iespējas tikai tāpēc, ka nav sertifikātu. Nevēlos šādu situāciju. Šaubos, vai pēc gadiem izglītības ministrija par mums vēl atcerēsies - par 12.-tiem, kuriem nav sertifikātu, kuriem nebija iespēja tos iegūt - mums būs pašiem jātiek galā, viņi tur neko nevarēs darīt.” Skolēna atbilde

"Jā, eksāmeni ir vajadzīgi, tomēr vai ir vērts riskēt, jo, manuprāt, rezultāti nebūs iepriecinoši ne skolai, ne valstij.” Skolēna atbilde

Attālinātās mācības nesagatavo tik labi kā klātienē (9% no skolēnu atbildēm)

"Arguments, ka eksāmeniem gatavojamies jau no 9. klases ir daļēji aplams, jo esošā sistēma veicina nevis mācīšanos, bet iekalšanu galvā. Teorija ļoti ātri tiek aizmirsta, un tāpēc, lai "pilnvērtīgi sagatavotos eksāmeniem" (lai ko tas arī nozīmētu), ir nepieciešams iziet visai teorijai cauri vēlreiz, kas šobrīd pārsvarā notiek ļoti pavirši. Daudzi skolotāji vienkārši sūta darba lapas ar atzīmētām mācību grāmatas lapaspusēm ar komentāru: "Izpildīt līdz..." Šāda gatavošanās ir absurda.” Skolēna atbilde

"Mājās ir grūtāk mācīties, tāpēc tas aizņem vairāk laika. Neesmu pārliecināta par eksāmenu rezultātiem. Zinu, ka pastāv iespēja atcelt eksāmenus, bet, manuprāt, tas nav labākais variants, jo var izveidot iestājeksāmenus. Es esmu pret iestājeksāmeniem, jo personīgi gribu iesniegt dokumentus 3-jās iestādēs, lai ir rezerves varianti. Ja būs iestājeksāmeni, tad dokumentus varu iesniegt tikia 1 iestāde, un ir bailīgi, ja tomēr netikšu.(jo 3-jās iestādes kārtot iestājeksāmus nav iespējami gan fiziski, gan emocionāli) Ceru, ka eksāmeni skolās tomēr notiks, būtu labi ja tie būtu šogad vieglāki nedaudz.” Skolēna atbilde

"Eksāmeni nav nepieciešami, jo, pirmkārt, nav iespējas tiem normāli sagatavoties. Otrkārt, nav zināms kad ārkārtas situāciju atcels. Treškārt, neviens negrib eksāmenus rakstīt nākošgad vai uz septembri. Ceturtkārt, vienkārši izlikt gala atzīmas būtu daudz vienkāršāk un saprotamāk.” Skolēna atbilde

"Jā, noteikti ir komentārs. Ir jāsaprot, ka ne visiem ir apstākļi lai mācītos mājās! Zoom konferences un mājasdarbi ne tuvu nav tam, kas notiek skolā. Ir jābeidz mocīt bērnus un skolotājus, kuri ir neizpratnē. Šis ir vislielākais stress jo visi zin, ka nav gatavi un cik vien var cenšas mācīties. Manuprāt eksāmeni ir jāatceļ un ja augstskolai vajag ko vēl kā vidējo atzīmi, viņa pati var rīkot eksāmenu. Ielieciet sevi mūsu vietā.” Skolēna atbilde

"Uzskatu, ka dēļ šīs karantīnas skolēniem ļoti strauji samazinājās zināšanu līmenis lai uzstādītu augstus sasniegumus eksāmenā. Ja, eksāmeni tomēr norisināsies tiks sabojāts valsts izglītības līmenis. Mums ir jābūt vienam pret otru saprotošiem un ir jāsaprot, ka jau attālinātās mācības ir sarežģītas un apgrūtināt visu vēl ar eksāmeniem nebūtu pareizi.” Skolēna atbilde

"Cik ir dzirdēts, saprotu, ka eksāmenu apjoms tiks samazināts. Manuprāt, būtiskāk būtu eksāmenu nedaudz atvieglināt, jo apjoma daudzums neko nemaina. Drīzāk skolēnu zināšanas pa šo laiku būs nedaudz kritušas, jo būsim godīgi - attālinātās mācības nav sliktas, taču eksāmenu vielas atkārtošana nevar notikt pilnvērtīgi attālināti, pēc manām domām. Uzskatu, ka eksāmeniem ir jānotiek un tiem noteikti ir jābūt centralizētiem.” Skolēna atbilde

Papildu stress no esošās situācijas (8% no skolēnu atbildēm)

"Uzskatu, ka eksāmeniem esmu gatava, taču gribētu, lai Izglītības Ministrija izvērtē riskus, jo es nejūtos droša braukt uz Rīgu un rakstīt eksāmenu pilnā klasē ar citiem skolēniem, par kuriem neesmu pārliecināta, kur šie skolēni ir bijuši vakar /aizvakar. Uzskatu, ka šis stress var iespaidot manu eksāmenu vērtējumus, un tas var traucēt iestāties augstskolā (Latvijā).” Skolēna atbilde

"Tā kā eksāmeni tika pārnesti, mans sagatavošanas plāns tāpat ir izmainījies (sliktākajā malā). Diemžēl nezināšanas dēļ, kas būs, mums ir stress. Tālmacības dēļ, sagatavošana eksāmeniem (īpaši pie mutiskas daļas un matemātikas) ir sliktākā. Tāpat ekonomiskas situācijas un vīrusa dēļ tagad nav iespējas apmeklēt repetitorus (prīvatskolotājus) un attīstīt runu. NEVIENS NEGRIB tērēt laiku, pavadīt vasaru skolā, lai sagatovotos eksāmeniem.” Skolēna atbilde

"Saistībā ar šī gada situāciju, ļoti palielināta ietekme ir stresam, tāpēc tieši par šo momentu vispār neesmu droša. Pat normālajā situācijā eksāmeni izraisa lielu stresu, pat ja visu gadu kopā ar skolotāju gatavojies, līdz pašam eksāmenam konsultējies ar skolotājiem un esi pārliecināts savās zināšanās. Bet tagad, kad mācības notiek tik sumbūri, nav nekādas pārliecinātības savos spēkos, kas visiespējamāk pasliktinās eksāmenu rezultātus. Kādu laiku bija dzirdams, ka eksāmeni būs atcelti un izlikta gada atzīme, un šīs variants liekās vislabāks, jo tad atzīme nebūtu pasliktināta stresa un apstākļu dēļ.” Skolēna atbilde

"Ļoti, ļoti ceru, ka notiks klātienes eksāmeni un to saturs nebūs drastiski mainīts - jau tā ir pietiekami daudz stresa nemitīgo datumu pārlikšanas dēļ.” Skolēna atbilde

Bailes par inficēšanos, ģimenes inficēšanu ar Covid-19 (8% no skolēnu atbildēm)

"Es domāju, ka skola nav gatava šajā situācijā klātienē nodrošināt aizsardzības pasākumus eksāmenu pildīšanas laikā(telpas, dezinfekcijas līdzekļi). Mana klase nav pietiekami liela, lai eksāmenu kārtotu savā skolā - jāapkopo ar citu skolu. Nevēlos būt pimais izmēģināt eksāmenu pildīšanu tiešsaistē, to apjoma samazināšana būtu prātīgākais risinājums vai arī atcelšana uz krietni vēlāku laiku.” Skolēna atbilde

"Man ir lielas bailes par saslimšanas risku eksāmena laikā. Manas ģimenes finansiālais stāvoklis ir atkarīgs vienīgi no tēva. Ja es saslimšu vai, pārnēsājot vīrusu, saslimdināšu ģimeni, mums ir risks palikt bez dzīves vietas. Mani vecāki ir ļoti satraukti par eksāmena esamību un par to riskiem (ja epidēmija nebeigsies lidz vasaras beigām). Ja eksāmeni notiks, tad vienīgi vēlamies, lai tie notiktu drošā un sanitārā vidē.” Skolēna atbilde

"Eksāmeniem ir jābūt ,tomēr vai kāds cilvēks paņems sevī atbildību ,ja kāds no skolēniem būs inficēts un atnāks kārtot eksāmenus? vai ir garantija ,kā neviens pēc eksāmena nesaslims ????” Skolēna atbilde

"Kā skola nodrošinās drošības pasākumus eksāmenu telpā, ja eksāmeni norisināsies klātienē? Labi zinām, ka var būt arī cilvēki, kas ir vīrusa pārnēsātāji, un kuriem nemaz neizpaužas vīrusa simptomi. Kā skolēniem, kuri ir riska grupas pacienti, zināt, ka viņi nesaslims ar vīrusu pēc pirmā klātienes eksāmena, un kurš uzņemsies atbildību gadījumā, kad skolēni sāks slimot? Vairums 12. klašu skolnieki ir sasnieguši 18 gadu vecumu, kas nozīmē, ka valsts vairs neapmaksā veselības pakalpojumus, daudzu skolēnu vecāki ir zaudējuši darbu, sakarā ar ārkārtas situāciju valstī - kā šis jautājums tiks risināts?” Skolēna atbilde

"Es nevēlos riskēt ar savu un manu tuvienieku veselību kārtojot eksāmus - manā gadījumā ir jāmēro ceļš ar sabiedrisko transportu turp un atpakaļ kā arī pulcēšanās ar daudziem vienaudžiem, kuri, pašiem nezinot, varētu aplipināt citus. Manuprāt, eksāmens nav tā vērts, lai tūkstošiem skolēnu visā latvijā pulcētos kopā, un iespējams izraisītu jaunu slimības vilni. Es atbalstu vai nu eksāmenus tiešsaistē, vai nu to atcelšanu un augstskolas pašas veido kritērijus uzņemšanai. Es pašlaik gatavojos eksāmiem, tomēr pandēmijas laikā noteikti nevēlos tos kārtot klātienē..” Skolēna atbilde

Uzskatu, ka eksāmenus ir jārīko (5% no skolēnu atbildēm)

"Lūdzu, rodiet veidu, kā sakārtot visu tā, lai šogad skolu beidzošie skolēni nebūtu tie, uz kuriem skatās tā, it kā viņiem būtu iedota kaut kāda veida "atlaide". Tieši tāpēc man liekas, ka eksāmeniem (izņemot izvēles eks.) būtu jānotiek, protams, paaugstinātas drošības apstākļos, jo, manuprāt, būtu neracionāli pielīdzināt vidējos vērtējumus - katrai skolai ir savs mācību sasniedzamais standarts + daudzi jaunieši ir mācījušies tā, lai viņu spējas vairāk atspoguļotos eksāmenu rezultātos, nevis vidējos vērtējumos. Lai veicas!! :)” Skolēna atbilde

"Ļoti ceru, ka eksāmenus neatcels, jo neredzu jēgu to darīt. Tas nebūtu jādara tikai tapēc, ka kāds slinks jaunietis to vēlas. Nedomāju, ka skolnieks kaut ko zadē neapmeklējot klātienes nodarbības. Uzskatu, ka to ko esi iemācijies pa 9 vai 12 gadiem tev pietiek, lai nokārtotu eksāmenus, atliek tik pašam atkārtot.” Skolēna atbilde

"Vēlos, lai eksāmeni notiktu, jo mācos ģimnāzijā ar padziļinātu mācību kursu, tādēļ, piemēram, matemātikā ir grūtāk iegūt maksimālo gada vērtējumu, tomēr salīdzinājumā ar parastu mācību programmu zināšanas ir plašākas un pati uzskatu, ka eksāmena rezultāts būtu augstāks par gada vērtējumu.” Skolēna atbilde

"Es uzskatu, ka vajag eksāmenus, lai varētu iekļūt augskolās un būtu dokuments uz visu dzīvi. Visi tie, kuri saka, ka negrib, tie nav droši par savām spējām un nav paši pietekami daudz mācījušies. Ja pat nebūtu šī ārkārtas situācija, tad viņi arī negribētu likt. VAJAG EKSĀMENUS.” Skolēna atbilde

"Neatbalstu eksāmenu nenotikšanu, jo tas var drastiski ietekmēt augstskolu publiku. Ir skolas, kur mācību viela ir daudz apjomīgāka un vērtēšanas kritēriji stingrāki nekā citās skolās. Tas būtu negodīgi pret centīgiem skolēniem, kuriem atzīmes labot nav atļauts skolā un sekmīgs vērtējums ir no 50%, nevis 36%, kā vairākumā vidusskolu. Vidusskolēniem ir nepieciešams objektīvs vērtējums, kuru ir spējīgas izskatīt augstskolas, nevis skolu personalizētā vērtēšanas sistēma vai skolotāju iedabas.” Skolēna atbilde

"Manuprāt, eksāmenus noteikti jārīko, pārcelt var, bet ne atcelt. Situācija valstī sakarā ar COVID-19 pagaidām nav ''izgājusi no kontroles'', tāpēc neredzu pamatojumu atcelt eksāmenus, bet pieļaut skaistumkopšanas, apģērbu u.c. ne pirmās nepieciešamības veikalu darbību. Pareizi organizēti eksāmeni ar visiem piesardzības pasākumiem nebūs lielāks riskas kā došanās uz veikalu pēc pārtikas. Daudziem, tai sakaitā man, vidduskolas beigšana bez eksāmenu rezultātiem var radīt vairākas neērtības studiju pieteikšanās procesā.” Skolēna atbilde

"Eksāmeni obligāti jākārto, lai skolēniem būtu iespēja iegūt objektīvi vērtējumu un godīgi un vienlīdzīgi stāties augstskolās” Skolēna atbilde

"Eksāmeni ir jākārto! Svarīgi saprast, pat ja tagad stundas nenotiek klātienē, bija jāmācās visus iepriekšējos gadus, nevis visu mācīties pēdējā nedēļā (šeit pieminu par nesen izveidoto parakstu vākšanu par eksāmenu atcelšanu).” Skolēna atbilde

Eksāmeni 9. klasēm - vēlmes un iespējas

Aptauja tika veikta pirms lēmuma atcelt valsts pārbaudes darbus 9. klasēm.

Trīs iespējamie scenāriji 9. klases eksāmeniem. Aptaujā uzdevām jautājumus 9. klašu skolēniem, lai noskaidrotu viņu vēlmes un iespējas eksāmenus kārtot kādā no šiem veidiem:

1. Apvienotu trīs priekšmetu eksāmenu, kurā būtu trīs daļas (matemātika, Latvijas vēsture un mācību valoda) vienā dienā;
2. Katru eksāmenu (matemātika, Latvijas vēsture un mācību valoda) savā dienā;
3. Iespēju šos eksāmenus kārtot klātienē vai attālināti no mājām (tiešsaistē).

Skolēnu redzējums par apvienotu eksāmenu vai trīs atsevišķiem eksāmeniem nebija viennozīmīgs - abus variantus izvēlējās samērā līdzīgs skolēnu daudzums. 54% labprātāk kārtotu apvienotu 3 priekšmetu eksāmenu, bet 46% labprātāk katru eksāmenu kārtotu savā dienā.

Jautājumos par iespējamiem veidiem, kā nodrošināt eksāmenus, viena no izskatītajām iespējām bija skolēniem kārtot eksāmenus attālināti. 73% 9. klašu skolēnu gribētu vismaz vienu eksāmenu kārtot attālināti, visvairāk devītklasnieku attālināti gribētu kārtot Latvijas vēsturi – 57%.

Vēlme kārtot eksāmenus attālināti bija samērā liela, taču tehnoloģiskās iespējas eksāmenus kārtot mājās ir tikai nedaudz vairāk par trešdaļu devītklasnieku (37%). Lai varētu kārtot eksāmenus tiešsaistē ir nepieciešams tehnoloģiskais nodrošinājums - dators, ne vecāks par 10 gadiem (lai nodrošinātu nepieciešamo veiktspēju), tiešsaistes video pārraidei atbilstošs interneta pieslēgums, austiņas vai skaļruņi, vebkamera un mikrofons.

↪ SKOLĀM UN IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM
Lai gan gandrīz visām ģimenēm ir pieejams minimālais tehnoloģiskais nodrošinājums, no aptauju datiem redzam, ka tikai nedaudz vairāk par trešdaļu skolēnu ir pieejams optimāls tehnoloģiskais nodrošinājums, lai varētu kārtot eksāmenus tiešsaistē. Izpētiet detalizētāk - kas pietrūkst jūsu skolēniem! Lai gan tiešsaistes videokonferencēs skolēni var piedalīties arī caur viedtelefoniem, taču garāku tekstu lasīšana vai eseju rakstīšana šādā formātā nav optimāla.

Detalizēti rezultāti pieejami visām skolām un pašvaldībām

Mēs uzskatām, ka daudzus, ļoti nozīmīgus lēmumus, var pieņemt tikai uz vietas skolās, vai sadarbībā ar pašvaldībām, tāpēc aptauju dati ir ļoti nepieciešami informētiem lēmumiem. Skolēnu aptauju rezultātus par valsts pārbaudes darbiem sākām izsūtīt 12. maijā uz pašvaldību izglītības pārvalžu vai izglītības nodaļu e-pastu adresēm par katru tās dibināto skolu. Ja neesat saņēmuši rezultātus, vai ir kādas neskaidrības, sazinieties ar mums, rakstot uz atbalsts@edurio.com.

Detalizēto rezultātu izmantošana

↪ SKOLĀM UN IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM
Jūs esat saņēmuši savu izglītības iestāžu respondentu rezultātus.
Jautājumiem, kuriem atbilžu varianti ir attēloti skalā, jūs blakus grafikam redzēsiet "Vidējais" un "Pozitīvās atbildes". Izmantojiet to, lai salīdzinātu Jūsu iestādes rezultātus ar vidējiem rezultātiem Latvijā.

Izmantojiet pilnas Edurio platformas iespējas!

Daudzas Latvijas skolas izmanto Edurio, lai ātri iegūtu informāciju no vecākiem, skolēniem un skolotājiem par to, kā norit attālinātās mācības, turpinātu labo praksi un uzlabotu trūkumus. Šobrīd vispopulārākā aptauja ir iknedēļas aptauja attālinātā mācību procesa novērtēšanai. Izmantojiet Edurio iespējas ātri iegūt digitālu atgriezenisko saiti un izdarīt secinājumus jūsu skolā un pašvaldībā laikā, kad klātinē to nav iespējams saņemt! 

Kronvalda bulvāris 4, LV-1010
edurio@edurio.com

Datu drošība un GDPR
Lietošanas noteikumi
Sīkdatņu politika
Kontakti

Vakances